Vasaras puķes ir viengadīgi ziedoši augi, kas savu dzīvības ciklu noslēdz vienas sezonas laikā – rudenī tie nosalst vai novīst. To galvenā vērtība ir bagātīga un koša ziedēšana, kas piešķir īpašu dzīvīgumu gan privātajiem dārziem, gan pilsētas apstādījumiem.
Tā kā šie augi aug tikai vienu sezonu, ik gadu ir iespēja veidot atšķirīgas dobes, balkona kastes un puķu podus, eksperimentējot ar krāsām, formām un šķirnēm. Vasaras puķu izvēle ir tik plaša, ka iespējams atrast piemērotākos augus teju jebkurai vietai.
Viengadīgo puķu izvēle – kurai vietai kas der?
Lielākā daļa vasaras puķu mīl siltumu un gaismu, tāpēc tās vislabāk jutīsies saulainā vietā – īpaši dienvidu pusē, kur saule spīd no rīta līdz vakaram. Šādai videi lieliski piemērotas ir:
- leduspuķes,
- pusdienziedes,
- Kalifornijas ešolcijas,
- alises un citas.
Tāpat daudzas puķes aug labi arī saulē, ja vien tām netrūkst mitruma – piemēram, samtenes, cinnijas, saulespuķes, kreses.
Pusēnā labāk jutīsies:
- Vallera balzamīnes,
- pundura rudbekijas,
- fuksijas,
- puķu tabakas,
- vasaras dālijas.
Šādiem augiem nav nepieciešams pārmērīgi barotne, un tie ir jutīgi pret pārmērīgu mitrumu. Lai izvairītos no slimībām (piemēram, miltrasas vai puves), regulāri jānoņem vecie ziedi un bojātās lapas.
Savukārt ēnainās vietās tradicionālās vasaras puķes neaug labi – tās izstīdz, nezied un izskatās vārgas. Šādām vietām ieteicams izvēlēties, piemēram, papardes vai ēncietīgus augus.
Izņēmums – leduspuķes (Begonia semperflorens). Tās ir vienas no visizturīgākajām vasaras puķēm, kas lieliski aug gan saulē, gan ēnā, un tāpēc plaši izmantojamas dažāda veida apstādījumos.
Stādīšana – kad un kā?
Vasaras puķes var audzēt:
- Sējot tieši dobē – piemērots augiem ar īsu veģetācijas periodu, piemēram, kliņģerītēm, magonēm, kresēm, saulgriezēm.
- Izstādīšanai ar dēstiem – visizplatītākais veids, jo nodrošina ātrāku un vienmērīgāku ziedēšanu.
Stādīšana jāveic tikai pēc pavasara salnām – visdrošāk maija beigās vai jūnija sākumā. Vējš un aukstums var kaitēt jutīgākajiem augiem.
Pirms stādīšanas:
- uzrušina augsni (ar lāpstu vai frēzi),
- iestrādā pamatmēslojumu (kompostu, kūdru, biohumusu vai minerālmēslus),
- sagatavo dēstus.
Svarīgi ievērot dēstu audzētāja norādītos stādīšanas attālumus, lai augi nebojātu cits citu un neveidotos pārāk blīvs stādījums, kas varētu veicināt slimību izplatību.
Kopšana un laistīšana – kas jāņem vērā?
Pēc iestādīšanas augi rūpīgi jāsalaista un jāsaglabā vienmērīgs mitrums, īpaši pirmajās nedēļās. Tas palīdz attīstīt saknes un veidot kuplu ceru.
Veģetācijas laikā:
- regulāri laisti,
- papildmēslo ar šķidrajiem mēslojumiem (vismaz reizi nedēļā),
- noņem nokaltušos ziedus un lapas.
Vasaras puķes ir prasīgas, jo īsā laikā tām jāizaug, jāsakuplo un jākļūst par dārza rotu. Pamatmēslojuma vien nepietiek – bez regulāras piebarošanas augi līdz rudenim zaudēs savu dekorativitāti. Daudzi dārznieki mēslo pat katrā laistīšanas reizē.
Veiksmi dārza darbos un lai Tavs stādījums zied visa gada siltajā sezonā!