Dārzi ir dzīvi, tie noveco un nogurst, pat tad, ja tiek veikta regulāra un prasmīga kopšana. Var gadīties augu iestādīt nepareizā vietā, kā arī atsevišķi kokaugi nav ilgdzīvotāji.
Situāciju varētu pielīdzināt istabām mājā, tās noveco un apbružājas. Daži tapešu ruļļi, krāsu bundžas vai jaunas mēbeles, un istaba atkal kā jauna – ar dārzu nav tik vienkārši.
1. Kāpēc būtu jāveic dārza rekonstrukcija
Ja dārzs nav tik patīkams, kā gribētos, vai ir vēlēšanās to redzēt citādāku, rodas vilšanās sajūta. Tas izraisa vēlmi kaut ko mainīt. Šādas sajūtas parasti rada dārza izskats kopumā. Dārzam var būt dažādi trūkumi, tomēr ir 4 galvenie cēloņi, kas rada vizuāli nepievilcīgu iespaidu. Pie tiem pieskaitāmi pārauguši koki, pārblīvēti dzīvžogi, nekvalitatīvs zāliens, kā arī dārzs vienkārši ir morāli vai fiziski novecojis.
Problēmas ir jārisina, un tās var atrisināt, veicot veca dārza rekonstrukciju.
1.1. Pārauguši stādījumi
Dažkārt mēs novērojam, kad dārza apstādījumi izskatās pārauguši un tiem nav dekoratīva izskata. Kāpēc tas tā notiek?•
- Sabiezinātie stādījumi.
Ar šo problēmu dārza īpašnieki saskaras apzināti vai arī nejauši. Šī problēma, pārsvarā gadījumu, rodas būvējot dārza telpu ar maza izmēra stādiem, pie darba ķeroties plānotājam un ierīkotājam, kas nav lietpratējs. Lai dārzs izskatītos dekoratīvāks, tūlīt pēc augu iestādīšanas, stādi tiek apzināti vai neapzināti, stādīti ciešāk viens pie otra, neievērtējot izmēru, kādu augs sasniegs izaugot. Pēc aptuveni 3-5gadiem mēs sastopamies ar stādījumu pāraugšanas problēmu. Pārsvarā gadījumu cieši saaugušos augus nav iespējams glābt. Šajā gadījumā arī regulāra dārza kopšana šo problēmu neatrisina. - Neregulāri veikta koku un krūmu kopšana.
Kāpēc nekopjam stādījumus? Slinkums vai nezināšana!!! Vairumā gadījumu tās ir bailes izdarīt nepareizi un nezināšana. Pēc pieredzes varu apgalvot, kad labāk augus ir apgriezt nepareizi un par daudz, nekā nedarīt to nemaz. Kokaugu neveidošanas rezultātā, tie pāraug un zaudē savu dekoratīvo izskatu. Ilgstošas nolaidības gadījumā apstādījumi ir nolemti iznīcībai, jo tos nevar vairs glābt. - Novecojoši kokaugi
Katram kokam vai krūmam novecošanas ilgums ir individuāls. Vidējais krūmu un koku kalpošanas laiks (dekoratīvā nozīmē) ir aptuveni 10-15gadi.
Ieteikumi pāraugušu koku un krūmu veidošanā.
Vecā un novārtā pamestā dārzā koki un krūmi ir pārsvarā pārauguši, zaudējot dekorativitāti. Tiem jāveic lielāki zaru apgriešanas darbi vai jālikvidē pavisam. Jābūt uzmanīgam, likvidējot māju tuvumā esošus kokus. Jārēķinās, ka pamatīga apzāģēšana var būt kaitīga, jo daudzi koki un krūmi nepacieš radikālu apgriešanu.
Ļoti svarīgi ir atcerēties veikt ikgadēju, regulāru kokaugu apgriešanu, galvenokārt, trīs iemeslu dēļ:
- Pirmkārt, jāatbrīvojas no liekajiem zariem, piemēram, izstīdzējušiem, nokaltušajiem un slimiem zariem, kā arī no tādiem, kas aug šaurā leņķī.
- Otrkārt, kokam vai krūmam vēlams piešķirt nepieciešamo vainaga formu. Šī iemesla dēļ, jānogriež labas kvalitātes, bet nevajadzīgi zari, lai koka vai krūma attīstību virzītu vajadzīgā virzienā.
- Treškārt, kokus un krūmus apgriež, lai regulētu ziedu kvalitāti.
Gadījumos, kad kokaugs ir pāraudzis un zaudējis formu, vairāku gadu nekopšanas rezultātā, izmaiņas veicamas vairāku gadu garumā, tādejādi pasargājot augu no pārliekas traumēšanas vai iznīkšanas.
1.2. Novārtā atstātie dzīvžogi, to kopšana
Pāraudzis un robains dzīvžogs liecina, ka dārzs ir nolaists. Tā kā dzīvžogi ir skatāmi un ieskauj teritoriju no ārpuses, sakārtot to ir ļoti būtiski.
Ir divi galvenie dzīvžogu veidi:
- Tradicionālo, jeb cērpamo dzīvžogu veido koku vai krūmu rinda, kurā katrs koks vai krūms ir zaudējis savu individualitāti. Tos audzē blīvās lapotnes dēļ un apcērp vienu līdz astoņas reizes gadā, tādejādi palielinot dzinumu blīvumu, padarot kopskatu blīvāku un skaistāku.
- Brīvi augošs dzīvžogs, tā ir krūmu vai koku rinda, kurā visu augu dabiskais siluets tiek saglabāts. Arī šāda veida dzīvžogam nepieciešama apgriešana, lai saglabātu patīkamu kopainu.
Četrus populārākos dzīvžogu augus – īves, ligustrus, bukšus un tūjas var apgriezt, nenodarot tiem nekādu ļaunumu. Skuju koki, izņemot īves, dod jaunus dzinumus uz saīsinātiem vecajiem stumbriem, zariem. Veicot atjaunojošo apgriešanu parasti dzīvžogam vienā gadā apgriež vienu fasādi, bet otrā gadā – otru fasādi.
1.3. Novecojis zāliens
Par novecojušu zālienu liecina:
- Īsto zāliena augu praktiski nav palicis, varbūt ir palikuši reti puduri vai atsevišķas izolētas platības.
- Bieži virsmu klāj sūnas, rupja zāle, nezāles un ir redzami kailas zemes plankumi.
- Zāliena krāsa nav koši zaļa.
Kad zāliens sasniedzis tik nožēlojamu stāvokli ir tikai divas izejas: jāsamierinās ar esošo stāvokli, vai tā ierīkošana jāsāk no jauna.
Jauna zāliena ierīkošana – vieta jāatbrīvo no veģetācijas, izsmidzinot piemērotu herbicīdu, jāsastrādā augsne un jāsēj zāliens no jauna vai jāuzklāj velēna. Pavasaris un vasaras sākums, kad augsne ir pietiekami mitra un gaisa temperatūra ir optimāla, ir vispiemērotākais laiks sēšanai.
Bieži gadās, ka tikai daļa zāliena ir sliktā stāvoklī – visbiežāk tas novērojams ēku ziemeļu pusē vai noēnojumā zem kokiem, vai arī tas atrodas bērnu rotaļu laukumos (zem šūpolēm) vai vienkārši iemīdīta taciņa, kuras virzienā laicīgi nav ieprojektēts gājēju celiņš.
Nelielu laukumu atjaunošana – pirms sākt zāliena atjaunošanu, vienmēr jācenšas novērst seku cēloni (iespēju robežās, jo ar ēnu būs grūti cīnīties). Zāliena atjaunošanai izmanto divus veidus: velēnas ieklāšanu vai zāliena piesēšanu.
Metodes zāliena atjaunošanai, neierīkojot to no jauna.
• Jānopļauj garo zāli un nezāles.
• Vēlreiz aplūkot zālienu un izdarīt secinājumus turpmākajai rīcībai.
• Pļaujot zālienu, asmeņus novietot pēc iespējas augstāk.
• Mēģināt atdzīvināt zālienu ar mēslojumu un laistīšanu.
• Regulāra zāliena kopšana jau no gada sākuma (zāliena vertikulēšana)
1.4. Morāli vai fiziski novecojis dārzs.
Viss plūst un mainās. Tirgū parādās jauni seguma materiāli, krūmu un kokaugu šķirnes, kā arī dažādi aktīvās atpūtas elementi. Bērnu rotaļlaukumi vairs netiek būvēti no GAZ 53 riepām un metāla caurulēm. Dārza funkcijas mūsdienās kļūst daudz plašākas. Ja ir iespēja un gribēšana, noteikti dodiet dārzam jaunas iespējas, lai tas arī turpmāk būtu vēl mīļāks, skaistāks un racionālāks.
Biežāk uzdotie jautājumi
1. Dārzs ir apnicis, vizuāli vairs neizskatās patīkami, ko man darīt?
Dārzam nebūt nav visu laiku jāpaliek tādam, kāds tas ir radīts sākotnēji. Pēc ierīkošanas saimnieks sāk tajā dzīvot. Tas ir mainīgs – stādītie augi pieaug, segumi, dažādas arhitektūras mazās formas nolietojas, augi noveco. Dārza izskatu var manīt, pārstādot augus vai pievienojot esošajos stādījumos jaunus. Protams, pienāk diena, kad sāk trūkt ideju un viss sāk apnikt. Šis ir īstais brīdis, lai grieztos pēc padoma pie speciālista – Ainavu arhitekta, tādējādi kopīgiem spēkiem vienmēr izdodas rast jaunas idejas un atgriezt dārzu jaunā izskatā.
2. Augsne ir nabadzīga, nekas man negrib augt, kā to uzlabot?
Apstādījumu veidošana jaunā vietā nereti prasa augsnes ielabošanu un tās auglības uzlabošanu. Lai noteiktu augsnes skābumu, granulometrisko sastāvu un struktūru pirms augsnes ielabošanas un apstādījumu veidošanas, ieteicams veikt augsnes parauga analīzi laboratorijā.
Lai uzlabotu augsnes struktūru, nepieciešams organiskais mēslojums. Smilts augsnes ir līdzīgas sietam – ūdens un barības vielas ātri izskalojas. Šādā gadījumā augsnei nepieciešama māla piedeva, jo māls veicina barības vielu saistīšanos augsnē.
Lielākā daļa Latvijas augšņu ir skābas. Skābumu iespējamas normalizēt, lielākajai daļai dekoratīvo augu, tā nav piemērota. Regulāri jāveic augsnes kaļķošana, jo tā veicina augsnes struktūras uzlabošanos. Pirms augsnes ielabošanas jāzina, kādai augu grupai tā tiks izmantota, jo, piemēram, rododendriem, skāba augsne ir nepieciešama.
Pārāk liels augsnes skābums un blīva augsnes struktūra nereti ir par iemeslu sūnainam zālienam. Tādā gadījumā jāveic skābuma neitralizācija – izmantojot pieminēto kaļķošanu, arī augsnes struktūras uzlabošana – dziļirdināšana, kūtsmēslu, kūdras, dažādu kompostu u.c. organisko vielu iestrāde. Kūtsmēslu lietošana ieteicama arī kūdrainās augsnēs. Ar kūtsmēsliem augsnē tiek ienesti mikroorganismi, kas veicina organisko vielu sadalīšanos un augsnes ielabošanos.
Visefektīgākā ir organiskā mēslojuma lietošana kopā ar minerālmēsliem. Jāatceras, ka slāpekļa minerālmēslojumu lieto tikai pavasarī, kad augi spējīgi to uzņemt un tas nepieciešams augšanas procesam. Rudenī iestrādā fosfora un kālija minerālmēslus. Zālienam dārzā nepieciešamas ap 20 cm biezs auglīgās augsnes slānis.
3. Dārzs ir aizaudzis, ļoti noēnots, kas darāms, lai mainītu situāciju?
Vispirms dārzā nepieciešams veikt inventarizāciju, lai noskaidrotu, kuri augi ir atstājami, kuri – likvidējami, tādējādi noņemot lieko apaugumu un radot dārzu vairāk izgaismotu. Pēc lieko augu izņemšanas jāveic atlikušo kokaugu sakopšana, vainaga retināšana un iespējams pat dažu augu formas maiņa, lai dārzā iespīdētu maksimāli daudz saules gaismas. Lai veiksmīgi sakoptu kokaugus bieži vien nepietiks ar saviem spēkiem un zināšanām. Tamdēļ šādās situācijās labāk griezties pēc palīdzīgas rokas pie sava amata pratējiem: ainavu arhitektiem, dārzniekiem, arboristiem (kokkopjiem).
4. Dārzs ir aizaudzis ar nezālēm, netieku galā, kā risināt problēmu?
Vienkāršākais, bet ne ātrākais veids ir regulāra ravēšana. Ja dārzs ir aizlaists un stādījumos ieviesušās daudz daudzgadīgo nezāļu, tad ar ravēšanu var nepietikt – būs jāņem palīgā herbicīdi. Jāņem vērā, ka ne visiem augiem var pielietot vienus un tos pašus herbicīdus. Tieši tamdēļ būtu vēlams griezties pie zinošiem dārzniekiem vai augu aizsardzības speciālistiem pēc padoma.
Pastāv iespēja cīņai ar nezālēm izmantot smacēšanas metodi – ar melnu plēvi vai ko tamlīdzīgu noklāt augsni (nenosedzot kultūraugus) un atstājot to nosegtu vismaz pāris mēnešus, lai nezāles bez saules gaismas aizietu bojā, jo kā zināms visu augu attīstībai nepieciešama saules gaisma fotosintēzes procesam, bez kura auga attīstība nav iespējama.
Savukārt zālienā ar nezālēm cīnīties palīdzēs tikai herbicīdi, jo ravēt zālienu nav tas efektīvākais pasākums. Pamat nezāles zālienā ir platlapju nezāles, kuru likvidēšanai palīdzēs herbicīds STARANE 180.
5. Dārzs prasa pārāk daudz laika un darba, ko lai iesāk, lai nebūtu nepieciešama tik bieža kopšana?
Dārza kopšana ir ļoti daudzveidīga darbošanās dārzā. Kopt dārzu nozīmē pareizā laikā un veidā veikt apgriešanu, mēslot augsni, iepriekš noskaidrojot dārza augsnes tipu, sēt un pavairot augus, laikus pamanīt slimības un kaitēkļus un tikt galā ar tiem. Visus šos darbus nav iespējams paveikt ar kailām rokām, tāpēc ir nepieciešams atbilstošs dārza inventārs un plašas zināšanas par dārzā veicamajiem darbiem.
Aizņemtiem cilvēkiem dārzs būtu jāveido ar minimāliem stādījumiem un maksimāli daudz zālienu.
Ja tomēr pašiem neatliek laika, lai to pietiekami veltītu dārza kopšanai, pastāv iespēja vērsties pie teritoriju labiekārtošanas uzņēmumiem pēc dārznieka pakalpojumiem.
Autori: Aigars Priede un Varis Sprancmanis