Sīpolpuķu stādīšana

Sīpolpuķes parasti sāk stādīt tad, kad vasara jau tuvojas rudenim, bet to var darīt arī rudenim iesākoties. Šo puķu grupa ir ļoti daudzveidīga, tāpēc katrai sugai ir savs stādīšanas laiks, tomēr jāatceras, ka sīpolam ir jāpagūst apsakņoties līdz iestājas sals, jo tikai labi apsakņojies sīpols ir ziemcietīgs. Visagrāk jāstāda ir sniegpulkstenītes, narcises un krokusi, bet visilgāk stādīšanu var gaidīt tulpes.

Svarīgi ir izvēlēties sev sirdij tīkamākās sīpolpuķes un tās iestādīt pareizā dziļumā un laikā. Sīpolpuķu stādīšanai ir pamatnoteikums, tās stāda 3 sīpolu dziļumā- sīpolu ieliek iepriekš sagatavotā vietā tik dziļi, lai tam pa virsu var uzlikt vēl 2 tādus pašus sīpolus.

Vietās ar skarbāku klimatu lielos sīpolus var stādīt arī dziļāk 30 līdz 40 cm dziļumā, bet mazos 20 cm dziļumā, tā ir dziļstādīšanas metode, kas pasargā augus no izsalšanas. Šī metode īpaši patīk narcisēm. Vairumam sīpolpuķu patīk labi drenēta augsne, tāpēc stādāmās vietas apakšā ieteicams iebērt granti, un arī pa virsu uzbērt granti un tikai pēc tam melnzemes kārtu. Šāda smilšu josla pasargā sīpolus no lieka mitruma, kā arī sīpoli pie norakšanas būs labāk pamanāmi. Izņēmums ir narcises, tām patīk mitrums, tāpēc grants kārta narcišu stādījumiem nebūs nepieciešama.

Māla augsnes sīpolpuķēm ir par smagu, tāpēc stādot šādās vietās augsnes virskārta noteikti jāielabo ar kūdras substrātu vai kompostu. Pēc iestādīšanas būtu vēlams stādījumus mulčēt, lai pasargātu augus no nezālēm un sala. Jāievēro, ka tūlīt pēc iestādīšanas jāveic rūpīga laistīšana. Tas ir nepieciešams, lai sīpols uzņemtu mitrumu, sāktu apsakņoties un gatavoties pārziemošanai.

Sīpolpuķu stādīšanas īpatnības

  • Dekoratīvajiem sīpoliem (Allium) nepieciešama labi drenēta, irdena, trūdvielām bagāta augsne. Stādīt var no augusta beigām līdz oktobra beigām. Dekoratīvos sīpolus ieteicams stādīt kopā ar citiem augiem, kas paslēps lapas pēc sīpola noziedēšanas. Savukārt dekoratīvā, apaļā ziedu forma piešķir dobei vieglumu un krāšņu akcentu.
  • Sniegpulkstenītes (Galanthus) stāda visagrāk – augusta sākumā, septembrī, tie nedrīkst iekalst, tiem nepatīk ilgstoši atrasties ārpus augsnes. Stāda trūdvielām ielabotā augsnē, labi aug arī mālainā vietā.
  • Krokusus (Crocus) stāda saulainās vai daļēji ēnainās vietās. Pārstāda ik pēc 2 līdz 4 gadiem. Patīk irdena un viegla augsne, stāda augusta beigās, septembrī 10 cm dziļumā atkarībā no sīpola lieluma. Stādījumu vēlams mulčēt, jo krokusi kailsalu var neizturēt.
  • Hiacintes (Hyacinthus orientalis), lai ziedētu katru gadu, prasa īpašas rūpes. Tām vislabāk patīk saulaina, silta, ne pārāk mitra vieta, augsnes pH 7, stāda iepriekš ielabotā vietā (ar dabīgo mēslojumu – kūtsmēsliem vai kompostu). Stāda no septembra līdz novembrim. Šīm šipolpuķēm nepatīk mitra vieta, tāpēc pie stādīšanas vēlams zem sīpola pabērt nelielu grants kārtiņu. Kad augsne jau sasalusi, stādījumu vēlams mulčēt ar koku lapām, priežu mizu mulču, skujām vai uzbērt 5-10 cm kūdras kārtu.
  • Muskares (Muscari) ir ļoti pieticīgas, tāpēc labi padosies audzēšanai visiem! Var stādīt jebkurā augsnē un vietā, tikai, jo augsne būs barības vielām bagātāka un mitra, jo nākamajā gadā krāšņāk ziedēs. Stāda no septembra- novembrim, 6-8 cm dziļumā.
  • Narcisēm (Narcissus) audzēšanai piemērotākās ir mālainas augsnes, kas puķēm nodrošina vienmērīgu mitrumu. Narcisēm ir svarīgi visu laiku nodrošināt mitrumu, arī pēc noziedēšanas, jo tieši tad veidojas jaunie ziedaizmetņi. Vislabāk narcises stādīt augustā, septembrī., pārstādot ik pēc 3 līdz 4 gadiem.
  • Tulpju (Tulipa) audzēšana nav sarežģīta. Tulpēm patīk vieglas, labi drenētas mālsmilts augsnes, ar skābumu pH6-6,5. Mālainu augsni pirms stādīšanas vēlams ielabot ar smilti, kūdru un trūdvielām. Tulpju sīpoliem lieks mitrums nepatīk. Stādot tulpju sīpolus stādāmo vietu nepieciešams bagātināt ar organisko mēslojumu (satrūdējušiem kūtsmēsliem vai kompostu) vai lēni šķīstošiem minerālmēsliem (bez slāpekļa). Tulpes jāstāda vēlu, kad augsne jau atdzisusi līdz +9 grādiem, tas ir oktobra beigas – decembris.

 

Ir vēl ļoti daudz sīpolpuķes bez jau iepriekš pieminētajām, piemēram, baltstarītes, zilās zilsniedzītes, eritronijas, flitilārijas, pavasara īrisi, pahiacintes. Stādīšanas prasības daudzām ir ļoti līdzīgas, atšķiras tikai sīkas nianses. Sīpolpuķēm vajadzīga galvenokārt labi drenēta augsne, tāpēc tās bieži audzē „smilšu gultiņās” – zem sīpola un virs sīpola uzberot smilti, lai sīpols ar augsni nemaz nesaskaras, un liekais ūdens aiztecētu prom viegli. Iestādītās sīpolpuķes audzētāji iesaka mulčēt, lai pasargātu asnus no sala un veģetācijas laikā uzturētu vienmērīgāku augsnes mitrumu.

Pavasarī līdzko zeme atkususi un iestājusies stabila temperatūra virs nulles, jāveic papildmēslošana ar slāpekļa saturošiem minerālmēsliem, vēlāk mēslo ar komplekso mēslojumu 1 līdz 2 reizes.

 

Lai jums izdodas krāšņas sīpolpuķu dobes!

SIA “Gartens” darbu vadītāja Anda Petrova