Sēšanas kalendārs

Marts

Siltumnīcā sēj dēstiem puravus, papriku, garšaugus, tomātus, galviņsalātus. Agrai ražai sēj redīsus un spinātus. Mēneša vidū sēj lauvmutītes, brahikomas, asteres, celozijas, pusdienziedes, gazānijas, gomfrēnas, limonijas, molucellas, melampodijas, pērtiķmutītes, puķu tabaku, petūnijas, portulakas, rudbekijas, salvijas, skabiozas, krustaines, atraitnītes.

Aprīlis

Košumdārzā sēj zālienu, atjauno bojātās vietas. Aprīļa beigās dobē sēj ešolcijas, salmenes, saulgriezes, helipteras, ibēres, gailardijas, godēcijas, kliņģerītes, lobulārijas, matiolas, lefkojas, nemēzijas, magones. Sakņu dārzā sēj sīpolus, burkānus, zirņus, pupas, agros kāpostus, pastinakus, dilles, pētersīļus, spinātus, skābenes, bet dobēs zem plēves, lecektīs – redīsus, salātus. Siltumnīcā – sēj tomātus dēstiem, ko stādīs dobēs. Sēj garšaugus, ziedkāpostus un vēlos galviņkāpostus. Lecektīs sēj amarantus, arktotes, brahikomas, asteres, ipomejas, kohijas, limonijas, flokšus, samtenes, cīnijas dēstiem.

Maijs

Sakņu dārzā sēj zirņus, redīsus, dilles, galda bietes, rutkus, kāļus. Gurķus un ķirbjus vislabāk sēt vai stādīt, kad sāk ziedēt ceriņi.

Vairumam dārzeņu dēstus audzē ar piķēšanu. Lai iegūtu labākas kvalitātes dēstus, augus pārpiķē dīgļlapu fāzē. Piķējot tiek saīsināta galvenā sakne, dīgstiņš tiek traumēts, tādēļ augšana uz laiku apstājas. Piķētiem dēstiem izveidojas kompaktāka un spēcīgāka sakņu sistēma nekā nepiķētiem, tādēļ tie labāk iesakņojas pēc izstādīšanas laukā. Pārpiķējot dīgstus iestāda dziļāk, nekā tie auguši, lai veicinātu papildu sakņu veidošanos.

Dārzeņi, kurus nepiķē. Sīpoli un puravi. Bez pārpiķēšanas audzē sīpolu un puravu dēstus. Sēklas var sēt pa 1 – 2 katrā kasetes ligzdiņā vai samarķētās rindiņās kastītē. Mazāk kvalitatīvas sēklas var sēt izklaidsējā – apmēram piecas sēkliņas uz vienu kvadrātcentimetru. Kāposti. Labas kvalitātes kāpostu sēklas pa vienai var izsēt kasešu ligzdās vai kastītēs. Sīkākas sēklas sēj rindiņās un vēlāk dīgstus izretina.

Tomātu sēšana. Tomātus sēj kastītē, kas piepildīta ar 5 – 6 cm biezu komposta vai bagātinātas kūdras slāni, pārklājot to ar 2 mm dezinficētas grants slāni, kurā sēj sēkliņas. Pēc iesēšanas apsmidzina ar dīdzību veicinošu šķīdumu, pēc dažām stundām sēkliņu pārsedz ar 3 – 4 mm biezu, mitru, irdenu grants segu. Sējumam uzsedz polietilēna plēvi un 3- 4 dienas patur vēsā vietā – ap 10°C temperatūrā. Pēc tam pārvieto uz daudz siltāku vietu – 26 – 30°C. Pēc 3 – 4 dienām vajadzētu parādīties pirmajiem asniņiem. Tad plēvi noņem un gādā dīgstiem pietiekamu gaismu. Aptuveni 14 – 16 dienas pēc iesēšanas, kad atvērušās dīgļlapiņas, stādiņi jāizpiķē kastītē vai podiņā.

Kartupeļu sēšana. Sēklas sēj kastītēs siltumnīcā aprīļa beigās, izpiķē maija beigās, bet laukā stāda jūnijā, kad beigušās salnas.

Pēc ticējuma zirņi jāsēj gada 100. dienā. Vēl ir ticējumi, ka zirņi jāsēj dienās, kuru nosaukumā nav burta r, vai tad, kad sāk ziedēt narcises. Ja ārā ir 12 – 15°C, tad var sēt redīsus.

Interesanti! Dēsts čaumalā. Gatavojot omleti, pārsistās čaumalas un olu kastīti var saglabāt. Liekā ūdens notecei ar īlenu olas čaumalā izdrupina caurumiņu, “trauciņu” piepilda ar zemi un iedēsta sēkliņu. Tā kā trauciņš nav liels, dēsts tajā ilgi augt nevar. Augs ir jāpārpiķē podā vai, ja laikapstākļi ļauj – jāstāda dobē. Dēstu dobē var stādīt ar visu čaumalu, vispirms to ieplēšot.

Jo mazāka ligzda, jo ātrāk izaug dēsts, bet biežāk ir jālaista.

Lai no sēšanas darbiem iegūtu labu rezultātu, būtiski ņemt vērā:

Nepieciešamas labas sēklas. Labas var būt gan profesionālās, gan amatieru šķirnes. Jāspēj neapjukt plašajā sēklu piedāvājumā.

Optimāli augšanas apstākļi. Jānodrošina pietiekama gaisma, mitrums un atbilstoša temperatūra. Ja tas nav iespējams, vajadzētu apsvērt iespēju iegādāties jau gatavus stādus.

Substrāts. Substrāta veids jāizvēlas, atbilstoši iecerētā auga prasībām.

Raksta autors: Elizabete Mendziņa