Pavasaris dārzā ir atdzimšanas laiks – sākas pirmie darbi, un viens no nozīmīgākajiem ir koku un krūmu vainagu veidošana. Tā nav tikai estētiska dārza uzlabošana, bet gan būtiska augu veselības un ilgmūžības daļa. Regulāra un pareizi veikta apgriešana veicina ziedēšanu, augļu veidošanos, kā arī stiprina augu imunitāti pret slimībām un kaitēkļiem. Augi ar labi veidotiem vainagiem harmoniski iekļaujas dārza ainavā un priecē acis visu gadu.
Apgriešanu parasti iedala divos veidos – kopšanas un atjaunojošajā. Abas pieejas ir svarīgas, taču tās piemēro dažādos apstākļos un augu attīstības stadijās.
Kopšanas apgriešana
Kopšanas apgriešanas galvenais uzdevums ir uzturēt augu veselību un formu. Regulāri tiek izgriezti bojātie, sausie un aizlauztie zari, kā arī tie, kas krustojas vai traucē cits cita augšanu. Tā vainags kļūst gaisīgāks, un līdz zariem vieglāk nokļūst gaisma un gaiss, kas ir īpaši svarīgi slimību profilaksei.
Jauniem kokiem zaru galus saīsina, lai veicinātu kompaktāku vainaga veidošanos. Tomēr jāņem vērā, ka ne visiem kokiem tas ir ieteicams. Piemēram, kastaņām un riekstkokiem nevajadzētu īsināt zaru galus, jo šo sugu spēcīgie centrālie pumpuri ir būtiski pareizai vainaga attīstībai – to bojājums var novest pie koka deformācijas.
Krūmiem, piemēram, ceriņiem un jasmīniem, zaru īsināšana nav nepieciešama. Lai tos atjaunotu, vecie zari tiek izgriezti pilnībā, ļaujot augam no jauna uzplaukt.
Atjaunojošā apgriešana
Vecākiem un pāraugušiem krūmiem piemēro atjaunojošo jeb atsēdināšanas apgriešanu. Šajā procesā krūmi tiek nogriezti līdz apmēram 15–30 cm augstumam no zemes, ļaujot snaudošajiem pumpuriem attīstīt jaunus, spēcīgus dzinumus. Tā krūms pakāpeniski atjaunojas un atgūst formu.
Kokiem šāda veida apgriešanu ieteicams veikt pakāpeniski, sadalot to divās vai trīs sezonās. Vispirms tiek izzāģēti liekie skeletzari, nākamajos gados – otrās un trešās pakāpes zari. Šāda pieeja ir saudzīgāka un ļauj kokam labāk pielāgoties izmaiņām.
Svarīgi atcerēties, ka vienā sezonā nevajadzētu izgriezt vairāk par 20–30 % no kopējās lapu virsmas, lai augs nezaudētu pārāk daudz dzīvībai nepieciešamo resursu.
Darba rīki un drošība
Apgriešanas darbi jāveic ar piemērotiem, labi uzasinātiem instrumentiem. Tievākiem zariem izmanto parastās dārza šķēres, savukārt resnākiem – rokas zāģi vai zaru šķēres ar gariem rokturiem. Pieejamas arī liektās šķēres, kas ļauj ērtāk piekļūt grūtāk sasniedzamiem zariem. Lielākiem apgriešanas darbiem lieto motorzāģi, taču ar to jāstrādā uzmanīgi, lai nekaitētu ne sev, ne augam.
Ļoti ieteicams pēc apgriešanas brūces apstrādāt ar speciālu koku brūču ziedi – tas pasargā no infekcijām un palīdz brūcei ātrāk dzīt. Ja apgriežat slimu koku vai krūmu, obligāti jādezinficē visi instrumenti, piemēram, iemērcot tos spirta šķīdumā. Tāpat nogrieztos zarus ieteicams sadedzināt, lai izvairītos no slimību izplatības.
Kad vislabāk veikt vainagu veidošanu?
Pavasaris ir vispiemērotākais laiks koku un krūmu apgriešanai. Ideāls brīdis ir vēl pirms lapu plaukšanas, martā vai aprīļa sākumā, kad sula vēl neplūst aktīvi un pumpuri nav atvērušies. Ja gaisa temperatūra nav zemāka par –5 °C, koks labāk spēj dziedēt apgrieztās vietas.
Lielus zarus ieteicams zāģēt tieši pavasarī, jo augam būs pietiekami daudz laika brūču aizvēršanai pirms vasaras karstuma. Lai nepieļautu mizas atraušanu, resnos zarus vispirms atslogo, nogriežot lielāko daļu, un tikai tad izzāģē tuvāk stumbram.
Krūmiem pavasarī izgriež ziemā aplauztos, sausos un sabiezējušos zarus. Veidojot krūmu, jāatceras, ka apakšējiem zariem jāsasniedz gaisma – tāpēc krūma augšdaļa veidojama šaurāka nekā apakšdaļa.
Atsevišķu augu specifika
Rododendriem apgriešanu veic agri pavasarī, martā vai aprīļa sākumā. Ja augs cietis no sala vai ir izstīdzējis, bojātie dzinumi jāizgriež līdz veselai koksnei. Lieliem, veciem krūmiem, kuru apakšdaļā trūkst zaļās masas, nepieciešama atjaunošana – dzinumus apgriež līdz vietai, kur tie sasniedz apmēram 3–4 cm diametru vai līdz 10–30 cm no zemes. Apgriešanu var veikt arī pakāpeniski – vienu pusi vienā gadā, otru nākamajā. Pēc tam augs rūpīgi jāmēslo un jālaista.
Rožu krūmus apgriež, kad noņemts ziemas piesegums. Šeit galvenais uzdevums ir noņemt bojātos dzinumus un samazināt dzinumu skaitu, lai augs enerģiju koncentrētu uz atlikušajiem, veselīgajiem dzinumiem. Īpaša uzmanība jāpievērš parka rozēm un vienreiz ziedošajām vīteņrozēm, kurām vecie skeleta zari ātri noveco. Visi bojātie dzinumi jāizgriež līdz zaļajai koksnei – tas būs skaidri redzams griezuma vietā.
Skujkoki kopšanā ir mazprasīgi. Formu parasti neapgriež (izņemot dzīvžogus), bet izgriež vienīgi nokaltušos vai pavasara saulē apdegušos zarus. Dzeltenajām formām periodiski jāizņem zaļie dzinumi, kas var nomākt šķirnei raksturīgo krāsu.
Viršaugu apgriešanu veic pavasarī, nogriežot izziedējušos ziedus un kailos zarus. Ērikām apgriešana ieteicama tūlīt pēc noziedēšanas. Pāraugušiem krūmiem aprīlī iespējama stiprāka atjaunošana, taču nedrīkst apgriezt pārkoksnētos zarus.
Pareiza un savlaicīga koku un krūmu apgriešana ir viens no svarīgākajiem dārza kopšanas darbiem, kas nodrošina augļu un ziedu bagātību, kā arī augu veselību un skaistumu. Ar atbilstošu aprūpi jūsu dārzs būs harmonisks un dzīvotspējīgs visas sezonas garumā. Neaizmirstiet izmantot pareizos darba rīkus un rūpēties par augu aizsardzību pēc apgriešanas, lai dārza mīļie augi spētu veiksmīgi attīstīties arī nākamajos gados.