Izsenis ir pierasts, ka piemājas dārzos audzējam funkcionālus, uzturā izmantojamus augus – dažādus garšaugus un tējas augus. Lielākajai daļai šo augu piemīt ne tikai dekorativitāte un piesātināta garša, bet arī ārstnieciskas īpašības, kas, pareizi izmantotas, var uzlabot dzīves kvalitāti.
Pateicoties ēteriskajām eļļām, kuras satur daudzu garšaugu lapas un sēklas un kuras piešķir tiem izteiksmīgu garšu, daudziem no tiem piemīt antibakteriāla iedarbība un tie palīdz izvairīties no zarnu trakta infekcijām. Garšaugi satur arī daudz C vitamīna un citas aktīvās vielas. Garšaugi palīdz organismam pārstrādāt arī smagu ēdienu, tāpēc bez tiem šašlika pasniegšana nav iedomājama.
Garšaugi un tējas augi lielākoties ir dekoratīvi – zied dažādos laikos, tie ir aromātiski, ir gan daudzgadīgi, gan viengadīgi. Aromātiskie augi ir labi nektāraugi un piesaista dažādus kukainīšus – bites, spāres, tauriņus. Garšaugu un tējas augu dobi ieteicams plānot no virtuves un dārza atpūtas zonas viegli pieejamā vietā, lai gatavojot maltīti vai tējas tie vienmēr būtu pa rokai. Nereti garšaugi (piemēram, izops, salvija, dilles) der arī tējai.
Aromātiskie augi pārsvarā ir saulmīļi, bet ir arī tādi, kas labi jūtas noēnotā vietā, piemēram, lakši un mētras. Visvairāk ēterisko eļļu un veselībai derīgo vielu attīstās tieši rīta un priekšpusdienas saules staru ietekmē.
Tējas augi ir smalki un filigrāni, tie labi sader kopā ar skujeņu dekoratīvajām formām, veidojot kontrastu starp tumšzaļo skujkoku robustajām formām un garšaugu ēteriskumu. Labi iederas arī akmensdārzos.
Plānojot funkcionālās garšaugu un tējas augu dobes, jāņem vērā auga augstums un ziedēšanas laiks, lai dobe būtu ne tikai funkcionāla, bet arī vizuāli pievilcīga. Augus, kas agri uzzied un tiek nogriezti, labāk stādīt aiz tādiem, kas zied vasarā vai rudenī, kaut gan daudzgadīgie garšaugi ātri atjaunojas un vienā sezonā tos var apgriezt vairākas reizes.
Latvijas piemājas dārzos visizplatītākais garšaugs ir dilles, bet citviet pasaulē visvairāk audzē pētersīļus, baziliku un koriandru (kinza). Pie mums ļoti labi pārziemo izops, dažādas piparmētru un krūzmētru šķirnes, raudene jeb oregano (Latvijā aug arī savvaļā), kaķumētru sugas, daudzgadīgā rukola, timiāns un kalnu mētra, kā arī viens no vissenākajiem garšaugiem – lupstājs.
Šos augus nav nepieciešams ieziemot, tos iespējams pavairot ar ceru dalīšanu, kā arī tie samērā aktīvi izplešas. Neizturīgāki garšaugi ir salvija, estragons un lavanda. Tos ieteicams “ieziemot”, apberot ar kūdru, mulču vai salmiem.
Plānojot garšaugu un tējas augu dobi, vēlams apzināt savas vēlmes un vajadzības, iepazīstot dažādo aromātisko augu ārstnieciskās un garšas īpatnības.
Augi garšaugu dobei
Baziliks
Viens no pasaulē visizplatītākajiem garšaugiem. Visas bazilika sugas pieder panātru (Lamiacea) dzimtai. Visbiežāk audzē sugu Ocimium basilicum L., bet kultivē arī citas, piemēram, citronu baziliks – O. americanum., kas satur citrālu un limonenu, kas tam piešķir citroniem raksturīgo aromātu.
Baziliks ir viengadīgs augs, 40 – 60 cm augsts. Lapu krāsa mēdz būt dažāda – zaļa, zaļi violeta, violeta. Ziedi balti vai gaiši violeti.
Baziliks ir siltumprasīgs un nepanes pat vieglas salnas. Augšanai nepieciešama auglīga, labi mēslota augsne. Lai gan dienvidu valstīs baziliku audzē ar tiešo sēju, Latvijas klimata apstākļos drošāk ir iegādāties vai izaudzēt dēstus.
Baziliks iederēsies garšaugu dobē, dekoratīvo puķu dobē, balkona kastē, puķu podos. Audzējot istabā, jānodrošina, lai bazilikam piekļūst daudz gaismas.
Zaļumus ievāc īsi pirms ziedēšanas vai ziedēšanas pašā sākumā.
Pārtikā lieto svaigas vai kaltētas lapas, pievienojot salātiem, pastai, mērcēm, gaļas un zivju ēdieniem.
Baziliks satur A, K un C vitamīnus, magniju, dzelzi, kāliju un kalciju. Pateicoties ēteriskajām eļļām, bazilikam piemīt arī antibakteriāla iedarbība, kā arī tas ir bagāts ar antioksidantiem.
Koriandrs
Koriandrs (Coriandrum sativum) ir viengadīgs seleriju (Apiacea) dzimtas augs. Ēdamas ir visas tā daļas, bet pie mums lielākoties uzturā tiek lietotas tā lapas un sēklas. Lapas ievāc pirms ziedēšanas. Labs medusaugs.
Tas ir samērā aukstumizturīgs augs, sēklas dīgst pie temperatūras 8 – 10°C. Audzēšanai jāizvēlas auglīga, labi strukturēta augsne ar noregulētu mitrumu, piemēram, vieglas mālsmiltis.
Koriandra lapas satur daudz askorbīnskābes, karotīna un rutīna. Veicina vielmaiņu.
Dilles
Dilles (Anethum graveolens) – visiecienītākais garšaugs mūsu platuma grādos. Viengadīgs čemurziežu dzimtas augs. Aukstumizturīgs, gaismu mīlošs augs. Ziedēšanas laiks – no jūnija līdz septembrim. Visas zaļās auga daļas un sēkliņas satur aromātisku ēterisko eļļu.
Dilles pavairo ar sēklām. Lai regulāri iegūtu svaigu diļļu ražu, ieteicama regulāra sēklu piesēšana ik pa divām nedēļām līdz pat rudens sākumam. Sausums veicina diļļu dzeltēšanu, tām jānodrošina regulāra laistīšana.
Dillēs atrodas C, B un P vitamīni, karotīns un kalcijs. Diļļu lietošana uzturā veicina gremošanu. Diļļu tēja ieteicama jaunajām māmiņām piena vairošanai, kā arī elpceļu iekaisuma un bezmiega gadījumā. Dilles kā ārstniecisku līdzekli nav ieteicams lietot cilvēkiem ar pazeminātu asinsspiedienu.
Timiāns (Thymus vulgaris L.)
Daudzgadīgs panātru (Lamiacea) dzimtas augs, Latvijā bargās ziemās var arī izsalt. Augs 20 – 50 cm augsts. Lapas pelēkzaļas, aromātiskas. Ziedi sīki, gaiši violeti. Timiānu audzē atklātā laukā, var arī balkona kastēs, uz palodzes. Piemērota neitrāla skābuma augsne ar noregulētu mitruma režīmu, smiltis un mālsmiltis. Saulmīlis.
Pavairo ar sēklām, dēstiem un zaļiem spraudeņiem. Lapas visaromātiskākās pirms ziedēšanas. Pārtikā lieto svaigas vai kaltētas lapas, jaunos dzinumus.
Tiek uzskatīts, ka timiānam piemīt antibakteriāla, insekticīda un, iespējams, pretsēnīšu iedarbība.
Pētersīlis
Pētersīlis, krokainais (Petroselium crispum). Stāda ar dēstu. Populāra garšviela latviešu virtuvē. Tā dekoratīvās lapiņas izmantojamas arī ziedu buķetēs.
Bagāts ar vitamīniem A, C, E un K, antioksidantiem un šķiedrvielām. Labs kālija, dzelzs un magnija avots. Veicina gremošanas sistēmas darbību.
Maurloki
Allium schoenoprasum. Daudzgadīgi, aug vienā vietā četrus, piecus gadus. Augi veido cerus, ar katru gadu plešas plašumā. Lociņus pakāpeniski var lietot līdz pat rudenim, īss miera periods, loki ātri ataug. Lai krūms kupli ziedētu, lokus ēšanai no šiem ceriem šķin nedaudz. Satur daudz C vitamīnu un karotīnu.
Piparmētra (Mentha piperita)
Piparmētrai raksturīgo garšu un smaržu rada ēteriskā eļļa. Eļļas saturs lapā vidēji 2 – 3%. Piparmētru pavairo ar sēklām vai veģetatīvi.
Uzturā lieto piparmētru lapas un jaunos dzinumus, svaigus vai kaltētus. Izmanto kulinārijā, ēdienu dekorēšanai, tējām.
Piparmētras plaši lieto ārstniecībā. Veicina gremošanu un ēstgribu. Lieto kā diurētisku līdzekli, pret bezmiegu, klepu, mutes dobuma dezinficēšanai. Sāpes remdinoša un antiseptiska iedarbība.
Krūzmētra (Mentha crispata)
Daudzgadīgs garšaugs. Latvijā parasti pavairo veģetatīvi. Lieto lapas un jaunos dzinumus, svaigus vai kaltētus. Lieto pie dažādiem ēdieniem, tējās.
Citronmētra (Melissa officinialis)
Vērtīgs ārstniecības un garšaugs. Lapās ir daudz C vitamīna, karotīna un ēteriskās eļļas. Citronmētra nomierina nervu sistēmu, labvēlīgi ietekmē sirdsdarbību. Veicina gremošanu, uzlabo ēstgribu. Svaigas citronmētras lapas lieto iekaisumu un kukaiņu kodumu ārstēšanai.
Raksta autors: Elizabete Mendziņa