Koki, vairāk nekā citi augi, rada dārzā pastāvības, stabilitātes un pabeigtības iespaidu, kā arī vizuāli savieno to ar apkārtējo ainavu. Tie ir ieguldījums gan estētiskajā baudījumā, gan arī psiholoģiskajā labsajūtā un veselībā. Ar savu lapotni koki spēj aizturēt apkārtējos trokšņus, uzlabot gaisa kvalitāti un pasargāt no apkārtējo skatieniem.
Stādot dižstādus, iespējams uzreiz izbaudīt šo ieguvumu pilnā apmērā – tie nodrošina tūlītēju efektu, labi ieaugas un iejūtas jaunajā vidē.
Dižstādu galvenās priekšrocības:
- Dārzs uzreiz iegūst veidotu un sakoptu izskatu;
- Iespējams saglabāt vienotu ainavu, ja kāds koks iepriekš zudis;
- Mazāki kopšanas izdevumi;
- Ātri iespējams izveidot strukturētu dārzu, jo pieejami formēti stādi – lodveida, kubveida, cilindriski vai pat bonsai formā.
Kas ir dižstāds?
Par dižstādiem uzskata kokus, kuru stumbra apkārtmērs viena metra augstumā no zemes sasniedz vismaz 12 cm. Pie šīs kategorijas pieskaita arī liela auguma krūmus un skuju kokus. Kokaudzētavās šādi stādi tiek pārstādīti ik pēc 2–3 gadiem, kas palīdz attīstīt kompaktu un veselīgu sakņu sistēmu.
Kvalitatīvs dižstāds ir:
- ar taisnu un vienmērīgu stumbru,
- veidotu, veselīgu vainagu,
- bez slimību vai kaitēkļu bojājumiem,
- ar sakņu kamolu, kas ietīts džutas audumā un stiprināts ar metāla pinumu, nodrošinot drošu transportēšanu.
Svarīgi! Dižstādus ieteicams izvēlēties no vietējām vai Latvijas apstākļos pārbaudītām sugām, jo tās labāk piemērotas mūsu klimatam.
Ko ņemt vērā, izvēloties stādus?
Lai nodrošinātu veiksmīgu ieaugšanos, vēlams izvērtēt:
- vietas klimatiskos apstākļus,
- augsnes sastāvu un mitrumu,
- augu prasības pret saules gaismu,
- gruntsūdens līmeni,
- konkrētās sugas augšanas īpatnības.
Kad stādīt dižstādus?
- Pavasarī: aprīlī vai maijā;
- Rudenī: oktobrī vai novembrī;
- Konteinerstādus var stādīt visā sezonas laikā.
Stādīšanas vietas sagatavošana
Pirms stādīšanas:
- izrok bedri, kas ir 2–3 reizes platāka par sakņu kamolu;
- nepieciešamības gadījumā nomaina augsni;
- iestrādā augsnē komplekso mēslojumu;
- bedrē ievieto drenāžas cauruli, kas uzlabo ūdens padevi saknēm;
- pirms bedres aizpildīšanas ar augsni, iedzen mietus, pie kuriem vēlāk piesien stādu.
Dižstādu iestādīšana un piesiešana
Stādu ievieto bedrē uzmanīgi, nepārslogojot stumbru un zarus.
Jāpārliecinās, ka:
- stāds nav iestādīts par dziļu vai seklu;
- sakņu kamolam pārkniebj augšējo stiepli, kas cieši apņem stumbru;
- saknes apber ar irdenu augsni, piemīda un bagātīgi aplej;
- izveido apdobi ar valnīti, lai ūdens nenotecētu projām.
Pēc stādīšanas stādu piesien pie mietiem, lai tas augtu taisni un vējš nesabojātu saknes.
Saitēm jābūt:
- izgatavotām no mīksta, izturīga materiāla;
- parasti piesiešana notiek “astoņnieka” formā.
Lielākus stādus (ar caurmēru virs 12 cm) papildus nostiprina ar 3–4 trosēm, kuras piestiprina pie zemē iestiprinātiem enkuriem.
Mulčēšana
Stādīšanas darbus pabeidz, mulčējot apdobi ar priežu mizas mulču, vismaz 5–7 cm biezumā. Tas palīdz:
- pasargāt augsni no izžūšanas,
- regulēt augsnes temperatūru,
- samazināt nezāļu augšanu.
Lielu koku pārstādīšana
Dažkārt rodas nepieciešamība pārstādīt jau esošus, lielus kokus. Nesen stādītus kokus iespējams pārstādīt uzreiz, izrokot apkārt tiem gravīti, kas minimāli bojā saknes.
Vecākiem kokiem ieteicams sagatavoties vismaz gadu iepriekš. Ap koku izrok šauru gravīti, ko piepilda ar irdenu materiālu (piemēram, kūdru). Šādā vidē veidojas jaunas saknes, kas vēlāk nodrošina labāku ieaugšanos jaunajā vietā.
Veiksmīga dižstādu izvēle, stādīšana un kopšana garantē, ka jūsu dārzs iegūs ilgtspējīgu skaistumu un veselīgu, harmonisku vidi.