Bruģēšana, ceļu, celiņu un laukumu būve

Bruģēšana, ceļu, celiņu un laukumu būve

Praktiski jebkuras teritorijas labiekārtojuma pamatā ir piebraucamie ceļi, celiņi un laukumi. Tiem ir liela funkcionālā un arī estētiskā nozīme. Glīti piebraucamie ceļi, patīkami celiņi un ērti laukumi patiks gan pašiem, gan tos novērtēs Jūsu viesi vai apmeklētāji. Neapšaubāmi, galvenā nozīme celiņiem un ceļiem ir to ērtums lietošanā, kopšanā un ilgmūžība.

Izvietojuma izvēle:

Nozīmīgi ir rast pareizu risinājumu piebraucamo ceļu, celiņu un laukumu izvietojumam. Nepieciešams pievērst uzmanību daudziem faktoriem. Vai celiņi paredzēti tikai kājāmgājējiem, vai braukšanai ar auto. Ja ar auto, tad kādiem (vieglajiem vai smagākiem) Nereti ir situācijas, kad ceļus un celiņus jāsadala pa kategorijām, lai neveidotos liekas izmaksas. Piemēram: celiņi, kur staigāsim tikai ar kājām, braucamās daļas un laukumi vieglajam auto transportam un piebraucamais ceļš smagajam transportam (piemēram: kurināmā piegādei vai kam citam). Rūpīgi izplānojiet celiņu izvietojumu, jo nepareiza izvēle noteikti atsauksies uz ievērojamām papildus izmaksām. Protams, ka visracionālāk šo plānojumu ir uzticēt kādam ainavu veidošanas speciālistam, jo tas pārzina gan segumu slodzes, gan ceļu platumu normatīvus, kas neļaus kļūdīties ceļa vai laukuma lieluma aprēķināšanā.

Kādu segumu izvēlēties:

Ceļu, ceļiņu un laukumu segumus var iedalīt trīs kategorijās:

1.Cietie segumi: ietilpst tādi segumi kā betona segumi, asfaltbetons, betona plāksnes, dolomīta plāksnes, betona un granīta bruģis, klinkera bruģis, koka bruģis.

2.Irdenie segumi: ietilpst grants, šķembas, tenisīts, atsijas.

3.Citi segumi: Dēļi, plastikāts, stiprinātie zālieni u.c.

Lai izdarītu pareizo izvēli ir jāvadās no praktiskajiem un estētiskajiem apsvērumiem. Būtu ļoti nesaprotami, ja auto stāvvieta tiktu veidota no dēļu klāja, bet gājēju celiņš no asfaltbetona. Tātad, pamatā izvēli noteiks praktiskais pielietojums. Zināms, ka visi šie segumi ir sastopami dažādās krāsās un tos iespējams ieklāt dažādos rakstos. Atkal jau, lai optimizētu izmaksas, tad iepriekš ir jāizvēlas attiecīgais materiāls, attiecīgā krāsā un raksts kādā to ieklāt, tad ir iespējams samērā precīzi aprēķināt nepieciešamo materiāla daudzumu, piegādes veidu u.c.

Kā ierīkot cietos segumus:

Lai uzliktais segums kalpotu ilgstoši un to nebūtu jālabo ik gadu, svarīgi ir ievērot pareizu ierīkošanas metodiku. Tā nav sarežģīta, tomēr cilvēkiem bez pieredzes un atbilstošiem instrumentiem var radīt zināmas problēmas. Tāpēc, labāk šo darbu uzticēt speciālistiem, bet, lai Jūs spētu speciālistus uzraudzīt, jeb veikt elementāru sava pasūtījuma izpildes kontroli ir nepieciešams zināt dažas pamata lietas.

Pamata darba veidi, kas veicami ierīkojot cietos segumus:

Sasalstošā zemes slāņa noņemšana (melnzeme, māli, velēnas). Parasti to veic 20-30 cm dziļumā, tomēr atsevišķos gadījumos biezums var sasniegt 1 metru vai pat vairāk (lielākoties ceļu būvē)
Pamatnes blietēšana (parasti izmanto specializētus blietēšanas instrumentus, vai agregātus. Tos var iznomāt, lai nebūtu jāpērk)
Šķembu slāņa ierīkošana (visbiežāk izmanto dolomīta vai granīta šķembas. Slāņa biezumam jābūt 10-25 cm pēc noblietēšanas. Biezums atkarīgs no paredzētās slodzes, piemēram, ja paredzēts tikai gājējiem un vieglajiem auto, tad šķembu slānis var nepārsniegt 15 cm)
Smilts- cementa slāņa izveide (cements jālieto līdz 10 % no maisījuma kopapjoma)
Seguma ieklāšana.

Atsevišķos gadījumos šķembas var nelietot vispār (ja ļoti mazas slodzes). Celiņu. apmalītes veido no speciālām apmalītēm vai arī izmanto to pašu seguma materiālu. Apmalītes stiprina piemūrējot ar betona javu. Svarīgi iegaumēt, ka, lai segums izskatītos glīts un pabeigts, tad bruģis un betona plāksnes būs jāpiezāģē. Veicot šo darbu , rodas putekļi, kuri nepatīk cilvēkam un arī mājai. Šādos gadījumos, ieteicams izmantot tā saucamo mitrināšanas metodi vai arī zāģējamo vietu norobežot ar aizsegu,  piemēram no plēves.

Pamata darba veidi, kas veicami ierīkojot irdenos segumus:

Sasalstošā zemes slāņa noņemšana (melnzeme, māli, velēnas). Parasti to veic 20-30 cm dziļumā, tomēr atsevišķos gadījumos biezums var sasniegt 1 metru vai pat vairāk (lielākoties ceļu būvē)
Pamatnes blietēšana (parasti izmanto specializētus blietēšanas instrumentus, vai agregātus. Tos var iznomāt, lai nebūtu jāpērk)
Šķembu slāņa ierīkošana (visbiežāk izmanto dolomīta vai granīta šķembas. Slāņa biezumam jābūt 10-25 cm pēc noblietēšanas. Biezums atkarīgs no paredzētās slodzes, piemēram, ja paredzēts tikai gājējiem un vieglajiem auto, tad šķembu slānis var nepārsniegt 15 cm)
Saistkārtas ieklāšana. Parasti izmanto mālainu granti
Irdenā seguma ieklāšana

Svarīgi!

Gan cietajiem, gan irdenajiem segumiem jāveic visu kārtu blietēšana. Izņēmums ir pēdējā kārta asfaltbetonam, betonam un lielām betona plāksnēm. Jebkuram segumam ir jābūt garenkritumam un šķērskritumam, lai uz seguma nekrātos ūdens.

Cik izmaksā seguma ierīkošana?

Cenas ir atkarīgas no seguma pielietojuma veida un izvēlētajiem materiāliem kā arī no ieklāšanas sarežģītības pakāpes. Tomēr standartā ieklājot vienas krāsas bruģa segumu, kas paredzēts vieglo automašīnu braukšanai izmaksās līdz 15 Ls/m2

Jautā speciālistam!

Lai izdarītu pareizo izvēli attiecībā uz seguma veidu, tā funkcionalitāti un aprēķinātu izmaksas, konsultējieties ar SIA „Gartens” speciālistiem.

Rakstu sagatavoja: SIA „Gartens” darbu vadītājs Guntars Apinis