Koku un krūmu vainagu veidošana dārzā ir ļoti nozīmīgs darbs. Pareiza un regulāra veidošana un kopšana ietekmē augu ziedēšanu, augļu veidošanos, kā arī to izturību pret slimībām un kaitēkļiem. Šajā rakstā apskatīsim galvenos norādījumus augļu koku un krūmu apgriešanai, saglabājot līdzsvaru starp praktiskumu un augu attīstības vajadzībām.
Augļu koku veidošana
Augļu koku apgriešana palīdz nodrošināt agru un bagātīgu ražu, kā arī veidot labi attīstītu un mehāniski izturīgu vainagu. Vainagā nepieciešams izgriezt visus mehāniski bojātos zarus, kā arī tos, kas krustojas vai savstarpēji traucējas, kā arī tā sauktos ūdenszarus – tos, kas aug strauji un vertikāli uz augšu. Labi veidotā vainagā ir viens galvenais vadzars, tam apkārt simetriski izvietoti skeletzari, bet uz tiem attīstās sānzari, uz kuriem arī veidojas augļzari. Mūsu klimatiskajos apstākļos augļu kokus apgriež agri pavasarī – martā vai aprīlī, un šo darbu var turpināt līdz pumpuru briešanai.
Upeņu krūmu veidošana
Katru gadu vispirms jāizgriež visi vārgie, kroplie, apsalušie, uz leju noliekušies, aizlauztie un kaitēkļu bojātie zari. Lai izveidotu veselīgu un auglīgu krūmu, no jaunajiem kakleņa dzinumiem ik gadu jāatstāj 3–4 vislabāk attīstījušies dzinumi skeletzaru izveidei, bet pārējie jāizgriež līdz zemei. Šādā veidā krūmu var pilnībā izveidot apmēram 4–5 gadu laikā. Dzinumu saīsināšana nepieciešama tikai tad, ja dzinumu galotnes ir bojātas. Vecākos ogulāju stādījumos, kuros krūmi vairākus gadus nav kopti, raža ir niecīga, taču sakņu sistēma vēl ir vesela, var veikt krūmu atjaunošanu. Pirmajā gadā izgriež pusi no vecajiem zariem un visus vārgos zarus, bet otrajā gadā – atlikušos vecos zarus. Pēc tam krūmu sāk veidot no jaunajiem dzinumiem.
Jāņogu krūmu veidošana
Jāņogu krūmus apgriež tā, lai visi pamatzari būtu vienāda garuma un attīstītos vienmērīgi. Pirmajos 2–3 gados pēc iestādīšanas dzinumus vēl turpina saīsināt par trešdaļu līdz ceturtdaļu no iepriekšējā gada auguma. Vēlākajos gados dzinumu garumu vairs nesaīsina, bet regulāri izgriež liekos kakleņa dzinumus un pakāpeniski veido krūmu, izzāģējot vecos pamatzarus.
Ērkšķogu krūmu veidošana
Ērkšķogu krūmiem nākamajos gados pēc iestādīšanas, līdz pilnīgai krūma izveidei, ik gadu atstāj 3–5 spēcīgākos un labāk izvietotos kakleņa dzinumus jaunu pamatzaru attīstībai. Vājākie un sliktāk novietotie dzinumi tiek izgriezti. Kad krūms ir pilnībā izveidojies, tajā būtu jābūt 15–20 pamatzariem. Visiem krūmiem katru gadu izgriež bojātos un aizlauztos dzinumus, tā nodrošinot krūma veselību un ražīgumu.
Aveņu veidošana
Katrs aveņu stumbrs pie sakneņa pamata veido divus jaunus dzinumus, līdz ar to stumbru skaits katru gadu dubultojas. Normālu, ražīgu krūmu ar 8–12 stumbriem var izveidot 3–4 gadu laikā. Ražojošu aveņu krūmu veidošana jāsāk jau jūnijā, kad jaunie dzinumi sasniedz apmēram 20–30 cm garumu. Krūma attīstībai atstāj 10–12 spēcīgākos stumbrus, bet pārējos dzinumus izgriež vai izrauj. Tūlīt pēc ražas novākšanas tiek izgriezti visi noražojušie stumbri, bet jaunajiem dzinumiem galotnes tiek saīsinātas par 15–20 cm.
Vīnkoku veidošana
Otrā gada vasarā vīnkoks izveido 4–8 zarus. No tiem rudenī izvēlas 4–5 spēcīgākos, kurus apgriež 50–60 cm augstumā virs zemes, bet pārējos apgriež, atstājot tikai divus pumpurus. Trešā gada pavasarī no spēcīgākajiem zariem veido vēdekļveida pamatzarus – to galos atstāj divus augšējos pumpurus, bet pārējos dzinumus izgriež vai nolaiza. Rudenī šī gada sāndzinumus saīsina – vienam dzinumam atstāj 2–3 pumpurus, otram, ja sānpumpuri ir labi nobrieduši, 6–10 pumpurus. Ceturtajā gadā garo zaru audzē kā augļzaru, un pēc ražas novākšanas to izgriež. Īsais zars, kas pavasarī tika atstāts ar 2–3 pumpuriem, dod divus jaunus zarus – viens kļūst par nākamo augļzaru, otrs kalpo turpmākai atjaunošanai. Par augļzaru pavasarī izvēlas to dzinumu, kurš labāk pārziemojis. Vainaga veidošanu turpina arī nākamajos gados. Pamatzarus pavasarī vēdekļveidīgi izliek un piesien pie balsta – garāko zaru horizontāli, bet no īsā veido divus vertikālus dzinumus. Rudenī vīnkoku atsien, noliec pie zemes un apsedz ar egļu skujām vai citu materiālu. Pavasarī, pēc pārziemošanas, pamatzarus atkal vēdekļveidīgi piesien pie balsta. Kad dzinumi sasnieguši 10–15 cm garumu, liekos, ražošanai nevajadzīgos dzinumus izlauž vai izgriež. Tā kā vīnkoki pavasarī stipri sulo, apgriešana jāveic tikai pēc pumpuru plaukšanas.
Augļu koku un ogulāju veidošana nav vienkārša, bet tas ir viens no būtiskākajiem darbiem, lai dārzs būtu veselīgs, ražīgs un ilgtermiņā skaists. Apgriešana un pareiza vainagu veidošana palīdz augiem labāk elpot, uzņem vairāk saules gaismas, un līdz ar to arī raža kļūst bagātīgāka un kvalitatīvāka. Svarīgi darbus veikt savlaicīgi, ievērojot katras sugas vajadzības un attīstības ritmu. Ar rūpīgu kopšanu augļu koki un krūmi pateiksies ar ilgstošu un bagātīgu ražu, kas priecēs ne tikai acis, bet arī garšu kārpiņas.