Pareizas kompostēšanas pamatprincipi

Pareizas kompostēšanas pamatprincipi

Jebkurā saimniecībā, aktīvi darbojoties, rodas organiskie augu un dārzeņu daļu atkritumi, kurus pareizi kompostējot var iegūt vērtīgu augsnes uzlabotāju – kompostu. Sevišķi daudz organisko atlikumu ir rudenī, ka dārzos aktīvi tiek novākta raža, nogrieztas nosalušās puķes un sagrābtas kritušās lapas.

To, cik ātri sadalīsies komposts, nosaka komposta kaudzes atrašanās vieta. Nav ieteicams to ieplānot saulainā vietā, jo tad komposts ātri izžūst, tādejādi ierobežojot mikroorganismu darbību. Ik pa laikam kaudzi nepieciešams aplaistīt, tieši tik daudz, lai tā būtu mitra, nevis slapja, līdz ar to, nepieciešams apdomāt ūdens piegādi kompostam. Lai ierobežotu smaku izplatību dārzā, ieteicams apsvērt apstādījumu izveidošanu no smaržīgiem ziediem komposta tuvumā.

Lai veidotu kvalitatīvu kompostu, organiskos atlikumus vēlams kompostēt konteinerā. Lai augu atliekas sadalītos, nepieciešams laiks, tādēļ visticamāk, ka dārzā būs nepieciešams vairāk kā viens konteineris. Kad viena kaste būs piepildīta, kompostējamo materiālu varēs pildīt nākamajā. Komposta materiālu var arī vienkārši kraut kaudzē, taču jārēķinās ar zināmām neērtībām – tas lēnāk sadalīsies, būs rūpīgāk jāuzrauga mitruma režīms, kā arī vairāk izplatīsies nepatīkama smaka.

Lai kaudzē uzturētu optimālo temperatūru, kas nepieciešama materiāla pārstrādei, to nevajadzētu veidot mazāku par 1,2 m diametrā. Rupjākos materiālus liek kaudzes apakšā, garus stublājus un vīteņaugus pirms likšanas kompostā nepieciešams sadalīt mazākos posmos. Komposta kaudzē jāliek gan oglekli, gan slāpekli saturošus augus.

Kad komposta kaudzē salikti visi kompostējamie materiāli un tā ir aplaistīta, dažu dienu laikā tā uzkarsīs līdz 50 – 70°C. Pēc apmēram nedēļas kaudze sāks sakristies un temperatūra tajā samazināsies. Šajā laikā ir nepieciešams kaudzē palielināt skābekļa daudzumu, kaudzi pārjaucot. Būtiski ir ievērot, lai materiāls, kas atradās kaudzes vidū, pēc pārjaukšanas atrastos kaudzes malās. Lai veicinātu materiālu sadalīšanos, pēc divām nedēļām kaudzi pārjauc vēlreiz.

Kuri augi satur oglekli? Visvienkāršākais skaidrojums – tie ir visi izkaltušie brūnie materiāli – koku lapas, siens, salmi, zāģu skaidas, koku zariņi u.c.

Ar slāpekli bagātie ir visi svaigie materiāli – nezāles, nopļautā zāle, zālēdāju mēsli, dārzeņu un augļu mizas, kafijas biezumi u.c.

Nederīgie materiāli. Nekādā gadījumā komposta kaudzē nedrīkst likt piena produktus, gaļas produktu paliekas vai taukus, jo tie pievilinās grauzējus. Arī ne visas no rudenī nobirušajām lapām ir derīgas kompostēšanai – nederīgas ir ozolu un papeļu lapas, jo tās ir ādainas un lēni sadalās. Arī suņu un kaķu mēslus speciālisti neiesaka izmantot kompostā.

Ja nav pārliecības, ka kompostā tiek nodrošināta 50 – 70°C temperatūra, kompostā nav ieteicams likt arī slimos augus.

Lai veicinātu komposta veidošanos, dārzkopības un saimniecības preču veikalos ir iegādājami dažādi palīglīdzekļi – biokompostētāji.

Raksta autors: Elizabete Mendziņa