Mēness fāzes sēšanas darbos

Pārsvarā dārza darbiem pieķeramies, kad atliek laiks vai ir uznākusi iedvesma tos darīt. Tomēr ir vērts apdomāt, kāpēc mūsu priekšteči dzīvoja saskaņā ar dabu, ievērojot Mēness novietojumu, attiecībā pret Zemi.

Būtībā, mūsdienās nekas diži nav mainījies – lai iegūtu ražu, labākais laiks dažādu augu sēšanai un stādīšanai ir cieši saistīts ar dabas ritmiem. Tas nozīmē, ka dārza darbi veicami saskaņā ar Mēness fāzēm.

Mēnesim piemīt gan gravitācijas, gan elektromagnētiskais lauks, kas izskaidro Mēness periodisko ietekmi uz dažādiem dabas procesiem, piemēram – okeāna paisumu un bēgumu.

Ievērojot dabas mainīgos ritmus, dārzeņus, kam ēdamā aug zemē, sēj un stāda dilstošā Mēnesī, bet tos, kam ēdamā daļa aug virs zemes, sēj un stāda augošā Mēnesī.

  • Burkānus, galda bietes sēj un novāc dilstošā Mēnesī. Dilstošā Mēnesī vēlams stādīt arī kartupeļus.
  • Turpretī galviņkāpostus sēj un stāda augošā Mēnesī. Arī glabāšanai kāpostus novāc augošā mēnesī, bet skābēšanai – dilstošā.
  • Arī gurķi un kabači sējami augošā Mēnesī (vai jāizstāda pēc salnām, ja audzē dēstus).
  • Salāti un spināti jāsēj augošā Mēnesī.
  • Sīpolus sēj vai stāda dilstošā Mēnesī, ja no tiem grib iegūt sīpolu ražu, bet, ja audzē loku ieguvei, stāda augošā Mēnesī. Glabāšanai sīpolus novāc dilstošā Mēnesī.

Ļoti ātri pēc veiksmīgiem sējas darbiem par sevi liks manīt arī nezāles, kuras arī tieši ietekmē Mēness ritms. Labākus ravēšanas rezultātus var iegūt, ravējot dilstošā Mēnesī, vislabāk – pēdējās dilstošā Mēness dienās, bet nekādā gadījumā ne augošā Mēnesī. Arī pavasara dārza aršanas vai rakšanas darbi dilstošā Mēnesī palīdz cīņā ar nezālēm.

Kopumā, Mēness ritmi ir tikai viens no faktoriem, kas ietekmē augu augšanu un ražu, turklāt ne pats svarīgākais. Svarīgāk par Mēness fāžu ievērošanu ir pietiekams apgaismojums, minerālelementu līmenis augsnē un ūdens režīms.

 

Informācija no: Dārza pasaule 4/2009 (110), 52 lpp.