Koku zāģēšana un vainagu veidošana

Koku zāģēšana un vainagu veidošana

Koku zāģēšana

Nepieciešamībai nozāģēt koku nereti ir dažādi iemesli:
-koks smagi cietis vētras laikā;
-koks novecojis un vairs nepilda savas funkcijas kā estētisks ainavas elements;
-koks inficējies ar bīstamām slimībām, piemēram, bakteriālo iedegu;
-koks ir iztrupējis un kļuvis bīstams;
-koks neiederas zemes īpašnieku turpmākajos dārza izveides plānos;
-citi iemesli.
Koka nozāģēšana var notikt divos veidos: koku nogāž visā garumā vai arī koku nozāģē pa daļām.

Koka nozāģēšana visā garumā iespējama tikai vietās, kur uz zemes pieejama brīva vieta diviem koka garumiem. Ja koku zāģē pilsētā, kur regulāri notiek gājēju un auto satiksme, nepieciešams ierobežot gāšanas drošības zonu ar speciālām norobežojošajām lentām. Drošības zonā jāatrodas cilvēkam, kas komunicē ar interesentiem un nepieciešamības gadījumā novērš nepiederošu personu atrašanos vai nonākšanu drošības zonā.
Gāžot koku visā garumā aizzāģējumu un gāšanas zāģējumu nepieciešams izdarīt ļoti precīzi, lai koks nogāztos izvēlētajā vietā, kas pilsētas apstākļos nereti ir šaura zemes strēle. Ja nepieciešams, vēlamo koku gāšanas virzienu iespējams koriģēt ar dažādām palīgierīcēm, piemēram, virvi, mehānisko vinču un koku gāšanas lāpstiņu.

Koku zāģēšana pa daļām ir nepieciešama vietās, kur nogāzt koku visā garumā nav iespējams. Darbu veikšanai var izmantot gan kokā kāpšanas paņēmienus, gan pacēlājus. Zāģēšanu sāk ar zemākajiem zariem, ja nepieciešams, nozāģētās koka daļas nolaiž zemē ar virvēm, trosēm, vinčām, trīšiem, āķiem u.c. palīglīdzekļiem. Kad koks atzarots, turpina koka nozāģēšanu pa daļām.

Koku vainagu veidošana

Koku vainagu veidošana visbiežāk veicama tieši pilsētu apstādījumos, kur cilvēks tiecas veidot vidi un ainavu pēc saviem ieskatiem. Vainaga veidošana nepieciešama arī drošības apsvērumu dēļ, izzāģējot sausos, vētrās nolauztos, trupes bojātos vai citādi potenciāli bīstamos zarus.
Kokiem pilsētās var būt gan dabiski, gan mākslīgi veidoti vainagi. Dabiska vainaga gadījumā jāatceras, ka vainaga veidošanas mērķis ir izaudzēt veselīgu, vitālu un estētisku koku ar sugai raksturīgo vainagu. Tādēļ rūpīgi jāizvērtē katra zara nozāģēšana, kas kokam atņems lapu virsmu, radot stresu un samazinot koka vitalitāti. Vienā gadā nav vēlams izgriezt vairāk par 20%-30% lapu virsmas.

Darbi dabiskos koku vainagos

Vainaga sakopšana

Dabiska vainaga sakopšanas laikā kokam tiek izgriezti nevēlamie galotnes konkurenti, kā arī izgriezti sausie, atmirstošie slimie, norīvētie, nolūzušie, aizlūzušie, virzienā uz vainaga iekšpusi augošie un citādi bojātie zari.

Vainaga retināšana

Vainaga retināšanas laikā tiek izgriezti zari, kas nav resnāki par 5 cm. Koks ar retinātu vainagu vairāk laiž cauri saules gaismu un vēju, šādi kļūstot drošāks vētrās un nerada pārāk lielu noēnojumu. Retinot vainagu jauniem kokiem, var panākt optimālu skeletzaru izvietojumu un stabilu koka struktūru.

Vainaga pacelšana

Vairumam koku dabiskā vainagā zari sniedzas līdz pat zemei. Tā kā apstādījumos, kur koki atrodas ielu, brauktuvju vai ietvju malās, šāda situācija nav pieļaujama, nepieciešams koka vainagu pacelt. Apstādījumos to dara jau jauniem kokiem, regulāri izzāģējot apakšējos zarus, kamēr to diamets nav sasniedzis 5 cm. Brauktuves pusē koka zariem jābūt vismaz 6 m augstumā, savukārt gājēju ietves pusē – 2,5m austumā.

Vainaga samazināšana

Vainaga samazināšana notiek situācijās, kad zari izauguši pārāk gari un iesniedzas eku fasādē, vai arī koka novecošanas gadījumā, šādi paildzinot koka dzīvotspēju Samazinot koka vainagu, jācenšas saglabāt koka dabisko formu. Vainaga samazināšanai parasti izmanto īsinošo griezumu, apgriežot zarus līdz iekšējiem sānzariem, vai arī nogriezošo griezumu, zaru nozāģējot pie stumbra vai resnāka zara. Veicot īsināšanu, griezumu izdara pie mazāka zara, kura diametrs ir vismaz 1/3 no nogrieztā zara.

Vainaga savilkšana

Vainaga savilkšana ir nepieciešama kokiem ar neproporcionāli lieliem un nestabiliem sānzariem vai vairākiem stumbriem, kas vētrās var atdalīties un kļūt bīstami. Parasti šādus lielus zarus vai stumbrus nezāģē, bet drošības nolūkos kokā iestiprina dinamisko vai statisko sistēmu. Dinamiskā sistēma ir veidota no speciālas virves un kambija aizsargiem, ar kuriem sastiprina bīstamos stumbrus 2/3 attālumā no bīstamās vietas līdz stumbru galam, ļaujot virvei nedaudz nokarāties. Koks ievietoto sistēmu nejūt un turpina stiprināt savu nesatbilo vietu stumbrā. Kritiskajā vēja trieciena brīdī sistēma nospriegojas, neļaujot koka stumbriem vai zariem atdalīties un izgāzties. Savukārt statiskā sistēma parasti ir nekustīga, piemēram, koka stumbrā ieurbts stienis, tādēļ tā izmantojama tikai kritiskiem gadījumiem, kad dinasmiskā sistēma var nedot vēlamos rezultātus. Atsevišķos gadījumos abas sistēmas ir iespējams kombinēt papildu drošības sasniegšanai.

Vanagu veidošana jauniem kokiem

Jaunu koku vainagu veidošana parasti notiek kokaudzētavās. Tā kā jauni koki aug ātri, pieliekot nedaudz pūļu iespējams izveidot estētisku, spēcīgu un drošu koku, kam nebūs nepieciešama liela kopšana turpmākajos gados. Jaunus kokus apgriež ar šķērēm vai rokas zāģīšiem. Rētas parasti ir nelielas un koks tās ātri aizdziedē.

Vecu koku vainagu veidošana

Veci koki, lai arī vērtīgi, parasti ir bīstami. Veciem kokiem nereti tiek veikta vainaga samazināšana, sauso un atmirušo zaru izgriešana, ja nepieciešams, ievietotas savilkšanas sistēmas, šādi paildzinot koka atrašanos apstādījumos, bet samazinot apdraudējumu cilvēkiem un viņu īpašumam.

Mākslīgi veidotu vainagu kopšana

Bieži vien apstādījumos ir ierobežota vieta, lai koki varētu augt un veidot sev sugai raksturīgo dabisko vainagu. Šādos gadījumos ir iespējams kokam veidot mākslīgu vainagu, veiksmīgi izmantojot ierobežotos vietas apstākļus.

Vainaga formēšana un cirpšana

Apgriežot koka zarus iespējams iegūt vēlamās formas un lieluma vainagu, kas apstādījumos izskatās ļoti dekoratīvi, piemēram, lodi, tableti, konusu, tuneli, cilindru un citas formas. Tomēr, ja reiz šāds vainags izveidots, tā cirpšanu un formēšanu nedrīkst pārtraukt. Jārēķinās arī ar to, ka visu sugu koki un krūmi nebūs piemēroti vainaga veidošanai.

Špalerēšana

Špalerējot tiek atliekti koka viengadīgie dzinumi, šādi iegūstot vēlamo koka formu, piemēram, atsienot zarus horizontāli. Sākotnēji šāda metode tika izmantota augļu kokiem, taču tagad to pielieto arī apstādījumos, jo koks ar atliektiem zariem aizņem tieši tik daudz veitas, cik tam ir atvēlēts.

Polardēšana

Polardēšana ir viens no kokam nekaitīgajiem mākslīga vainaga veidošanas paņēmieniem. Ar regulāru zaru apgriešanu vienā un tajā pašā vietā, kokam izveidojas bumbai līdzīgi zara paresninājumi, kas bezlapu periodā izskatās ļoti dekoratīvi. Griešanas laikā jāievēro liela rūpība un precizitāte, vēlams jaunos dzinumus apgriezt reizi gadā, bet ne retāk kā reizi trijos gados. Arī polardēšanai neder visu sugu koki, labākie ir liepas, gobas, vītoli un citi koki, kam ir daudz snaudošo pumpuru.

Bonsai

Veidojot koku bonsai stilā, miniatūros izmēros tiek panākata liela koka vainaga forma vai arī vainaga forma, kas atgādina uz kalna augošu priedi. Šī metode ir ļoti laika un darba ietilpīga – regulāri un ar lielu rūpību kociņam jāapgriež gan zari, gan saknes, taču rezultāts ir darba vērts.

Problemātika

Koku nozāģēšanas un vainagu veidošanas gadījumos bieši nākas sastapties ar dažādām problēmām, kas šos darbus padara par cīņu ar nezināšanas un neizdarības sekām.

Jauni kociņi pilsētas apstādījumos bieži vien nav pietiekami kvalitatīvi un tālredzīgi kopti pirmajos gados pēc iestādīšanas. Iespējams, līdzekļu trūkuma dēļ to kopšana notiek tikai reizi piecos gados vai retāk. Šādā laika periodā koki izaudzē resnus skeletzarus, kurus vainaga pacelšanas nolūkos nākas nozāģēt, taču zāģējuma vietās paliek lielas rētas, kokam radot stresu, samazinot vitalitāti un palielinot iespēju inficēties ar trupes sēnēm. Tāpat bieži novērojamas situācijas, kur vienā kopšanas reizē kokam ir nozāģēts pārāk daudz zaru (vairāk kā 20% – 30% no lapu virsmas). Nepareiza jauno koku kopšana atstāj sekas arī tālākā koka attīstībā, nereti pārvēršot to par problēmkoku un koku īpašniekiem radot papildus izdevumus nākotnē.

Viena no nežēlīgākajām koka vainaga “ veidošanas” metodēm ir galotņošana, kad pieaugušiem kokiem tiek nozāģēta galotne un lieli zari, neņemot vērā koka fizioloģiju. Kokam paliek lielas rētas, kurās attīstās trupe, pamazām koku iznīcinot. Galotņojot kokus netiek domāts par koka drošību un vitalitāti. Šāds koks kļūst par problēmkoku, kura sakopšana un aprūpe prasīs daudz līdzekļu un darba. Galu galā – galotņots koks izskatās neestētiski, pat neglīti.

Pilsētvides attīstības rezultātā kokiem bieži tiek nodarīti sakņu postījumi, kas atspoguļojas vainagā – nokalst zari vai pat lielas vainaga daļas, koks nīkuļo, var vairs nesaplaukt un ir nepieciešams to nozāģēt. Visbiežāk koku saknes cieš no ceļu, komunikāciju un citu pilsētas infrastruktūru izbūves darbiem, kā arī no sakņu apbēršanas, ielu kaisīšanas ar pretslīdes materiāliem (piem., nātrija hlorīdu),

Koku stumbri iegūst bojājumus no neuzmanīgas sniega tīrīšanas tehnikas lietošanas, zāliena pļaušanas ar trimmeriem un krūmgriežiem, postījumus nodara arī suņi. Šādos gadījumos nepieciešams mainīt sabiedrības un atbildīgo institūciju viedokli un attieksmi pret kokiem un to kopšanu pilsētās, veicot plašas informatīvas kampaņas, veicinot nepilnīgo normatīvo aktu uzlabošanu un veicinot apstādījumu koku drošības uzlabošanas pasākumus.

Koku vainagu veidošana tiek veikta nepiemērotos laika apstākļos, kad gaisa vidējā temperatūra ir zemāka par -5grādiem. Brūce sasalst, kā rezultātā notiek koksnes plaisāšanu kas paātrina trupes veidošanos.

Autors: Aigars Priede